Cikliskums.
Tas ir vārds, kas dažādās tā izpausmēs man raksturo 2019. gadu.
Ļoti daudz un dažādos kontekstos to apguvu savās ģeogrāfijas studiju gaitās iepriekš.
Šīs zināšanas, domāšanu pārnesu un sāku saskatīt arī citur.
Man bija tas gods 24 gadus atpakaļ piedzimt šajā cūkas gadā. To sāku un pavadīju ar dziļu pārliecību, ka tas būs un ir skaists gads.
Mazai ilustrācijai es un ķīniešu zodiaks cūka, Pakrojas, Lietuvā laternu festivāls 2019.
Tā nu man katra gada beigās patīk atskatīties uz aizvadīto gadu, un apkopot savas sajūtas un pieredzi.
2018. gadā sevī krāju vēlmi ceļot, ko īstenot šajā gadā.
Šogad man bija iespēja pieredzēt un pamainīt atrašanās vietu vairākkārt.
Apmeklēju 7 dažādas valstis - Zviedriju, Igauniju, Lietuvu, Spāniju, Islandi, Čehiju un Portugāli un mazliet iebāzu savu degunu Vācijā.
Neatstāju aizmirstu arī pašas zemīti Latviju un šogad pirmo reizi biju Liepājā, jo agrāk mani vēji uz šo pusi nebija pūtuši, un atkal redzējos ar Cēsīm, ko izbraukāju šoreiz ar velosipēdu.
Šajā gadā pieredzēju vairākus lielos notikumus:
Vecvecāku 50. kāzu jubileju.
Drauga 25. dzimšanas dienu
Man bija lieliska iespēja sarīkot kopā ar draudzenēm Amandai baby shower, būt pie viņas uz sāls maizi un mēs (draudzeņu kopiņa) šogad sagaidījām šajā pasaulē Emmu.
Šis gads bija pilns svētku, jo Undīne šogad bija vecmeita un, tad palika pavisam jauna .. sieva, un man bija tas gods būt klāt kāzu dienā!
Šis gads man ir piedāvājis izmēģināt citāda veida darbu, ko iepriekš pat nebiju apsvērusi, kas man ļāva iepazīt jaunus cilvēkus un apgūt jaunas iemaņas.
Ziemassvētki
Ziemassvētki man personīgi katru gadu nes citas sajūtas. Šogad izmantoju decembra mēnesi lai apzināti un speciāli novērtētu un pārvērtētu to, kas man JAU ir.
Daudzi, ar kuriem esmu pēdējā laikā runājusies zina, ka izvēlos nedāvināt dāvanas Ziemassvētkos.
Es gribēju pastāstīt - kāpēc!
Tas nav stūrglavīgs protests PRET patērētāju kultūru un lielo farsu, kas tiek sacelts svētku laikā... lai gan .. mazliet esmu, bet tas nav galvenais.
Ļoti praktiski.. ikdienā man jāstrāda katra darba diena līdz 18.00 un atbraucot mājās paēdu un iekrītu gultā pie kāda seriāla, facebook skrollošanas vai grāmatas līdz pienāk laiks iet gulēt.
Darba dienas ir galvenokārt vienveidīgas un garlaicīgas.
Decembrī ne katru gadu, bet es atvēlu laiku lai vakaros satiktos ar ilgi nesatiktām paziņām un draugiem. Vismaz šī ideja vienmēr man ienāk pratā tieši decembrī.
Kāpēc es pieminēju darbu, jo man ir patrāpījies tāds darbs, kur dienā es varu aprunāties ar 50 - 100 cilvekiem un tas ko jau 10 mēnešu garumā esmu novērojusi priekš sevis ir tas, cik ļoti izmisuši cilvēki ir! Izmisuši pēc laika! Ja sāktu skaitīt to cik reizes dienā dzirdu vārdu kombinājiju - man nav laiks.
Jūs būtu šokā!
Tagad kad tam esmu pievērsusi uzmanību arī es esmu šokā, iepriekš to laidu gar ausi. Vēl interesantākas ir sarunas ar cilvekiem, kas pastāsta daudz vairāk, par to kādā ritenī tie skrien, ka tiem nav pat sekundes laiks, Daudzi nedzird paši sevi, to, ka tik īsā sarunā ar mani tie burtiski sauc - PALĪGĀ!
Sākumā man bija žēl šos cilvēkus, bet tad atgriezos pie sava uzskata, ka mēs paši radām savus apstākļus.
Tā rupjāk runājot - neviens tev ieroci pie galvas netur! Apstājies!
Protams, visam ko saku vienmēr ir monētas otra puse, visu var apstrīdēt, varbūt cilvēkam izmisīgi vajag naudu, tas ir veids kā pie tās tikt, varbūt tas ir veids kā izkļūt no nabadzības varbūt... simts un viens stāsts tikpat cik cilvēku.
Atgādināšu stāstu tikai to kā es to uztveru un redzu no savis izvēlētas perspektīvas.
Šodien ejot mājās no tirgus daudz ko pārdomāju pa šo visu - Ziemassvētku laiku un decembri.
Šo rakstot novērtēju to, ko man šī darba vieta ir iemācījusi un pirmo reizi man pa ceļam gadījās situācija, kur savu darbā pieredzēto es spēju izspēlēt ikdienā.
Pie manis pienāca divas sievietes, kas staigā un popularizē Jehovas liecinieku organizāciju.
Agrāk būtu uzreiz teikusi, ka man neko nevajag nesmuki aizgājusi prom. Šoreiz es izlikos, ka visu par šo organizāciju zinu, ka man paziņas ir šajā organizācijā un sievietes noticēja, nedeva man savu reklāmas bukletu, novēlēja man jauku dienu, priecīgas ar starojošām acīm aizgāja prom. Nav jau pavisam melots, laiku atpakaļ man jw.org kaut kāds blociņš nezinu kur dabūts mētājās plauktā, bet es šīs sievietes atstāju ar labu sajūtu, viņas staroja.
To es esmu apguvusi darbā - ka cilvēki melo. un melot var arī ļoti slīpēti un skaisti.
Es nesaku, ka melot ir labi, tā nav, bet šādās nenozīmīgās situācijās, neteikt patiesību ir skaistāk!
Bet atgriežamies pie Ziemassvētku un decembra stāsta...
Tā kā es neesmu piederīga jeb nesekoju nevienai reliģijai, man Ziemassvētki jau sen nav nedz par Dievu, nedz Jēzu, nedz 3 gudrajiem ar dāvanām.
Man Ziemassvētki nav svinības.
Ziemassvētki ir labs iegansts neko nedarīt, vecākiem varu teikt viņu pašu teikto man - bet Ziemassvētki ir miera laiks nedrīkst taču strādāt.. un tā es darīju arī šogad.
Tā kā man ģimenē kā jau droši vien saproti īsti nesvin Ziemassvētkus, nedāvina dāvanas, tad šogad es vienkārši sakārtoju istabas, saliku pa plauktiņiem mantas, un lērumiem daudz kārtoju plauktus savā galvā.
Es cēlu aukšā daudz eksistenciālas tēmas kā izklītība, darbs, ģimene, nākotne.. jautāju sev kur es gribu virzīties nākošajā gadā.
Visgrūtāk man iet ar savu vērtību apzināšanu, jo man apkārt ir tik daudz trokšņi, manī ir daudz trokšņu.
Lai cik banāli tas būtu, es nezinu, ko es gribu un uz kurieni virzīties. Es tikai paturu prātā vienu, ka gribu būt es un laimīga.
Zinu, ka manis veidotie apstākļi ir jāmaina, bet nezinu uz kuru pusi kuru vilkt.
Tādā ziņā es cienu tos cilvēkus, ar skaidriem mēķiem, ambīcijām.. man labāk patīk vienkārši plūst, un ķert visu kas pa ceļam, tā kā laivā. Man nepatīk plūst pa straumi, bet iet pret to ir pārāk grūti, vismaz pagaidām.
Pēdējā laikā esmu kļuvusi ļoti neapzinīga. Dzīvoju tādā autopilotā, ka daru lietas tik automātiksi ka aizmirstu un pat neievēroju, ka kaut ko izdaru. Tas ir ļoti biedējoši. Tu kaut ko izdari, pēc mirkļa tu pamosties no aizdomāšanās brīža.. tu neatceries vai tu to X lietu esi izdarījis vai nē. Tu pārbaudi.. un esi, bet tu neatceries, jo nebiji šeit un tagad. Tas ir stāvoklis no kura es gribu izklūt. šausmīgi smacējoši un baisi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru