Life's a journey, enjoy the ride. : marts 2020

Čau,
Nolēmu uzrakstīt apkopojumu par savu pieredzi ejot Svētā Jēkaba ceļu. Sākšu ar to, ka par šī ceļa noiešanu sapņoju jau šķiet 5 gadus atpakaļ, kad pirmo reizi par to uzzināju. Godīgi sakot, pat neatceros kā un kur par to uzzināju. Viens liels gribas vilnis mani piemeklēja pabeidzot vidusskolu, kad jutos kā izmesta no laivas, pēc 12. gadu mācīšanās vienā skolā, uzaugot kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem un telpām. Toreiz daudz lasīju par šo ceļu, bet tā arī neaizdevos. Turpmāk šo ideju biju atstājusi pagātnē.
To atkal pacēlu augšā, kad izdzirdēju, ka kursabiedre arī vēlas tajā doties. Jautāju savam kursabiedram, lai viņš dodas ar mani, nodomājām, ka to paveikt varētu būt iespējams ar velosipēdiem. Tā arī neaizbraucām...

2019. gads salīdzinot ar citiem ir bijis ceļojumiem bagāts, nokļuvu Čehijā, tad Islandē. Jūlija beigās tika plānots drauga ģimenes brauciens uz Lietuvu.

Jūnijā pēc izmocīta kārtēja semestra universitātē facebook.com man atnāca vēstule no vidusskolas spāņu valodas skolotāja ar aicinājumu doties uz Spāniju. Uz ko, protams, uzreiz piekritu. Ceļojums izmaksāja 275 eur. uz 7 dienām (ceļš un dzīvošana un ēšana*).

Lai pārgājiens notiktu bija jāiemaksā iepriekšminētā summa, ko nedarīju līdz pēdējam brīdim, jo ar mani ir tā - mirklī, kad man izsaka piedāvājumu visdrīzāk teikšu jā, bet tad sākšu visu no a-z pārdomāt, kā rezultātā visdrīzāk atteikšos. Līdzīgi notika šoreiz, pagāja 2 nedēļas un sāku šaubīties, vai man to vajag, vai tiešām nauda ir to vērta, varbūt pa to varu izdomāt ko citu, kā arī man praktiski nav piemērota apģērba pārgājienam, kas ir papildus izdevumi. Īsti neviens no maniem tuviniekiem nebija nedz sajūsmā, nedz īsti pret to, ka dodos, visi ieturēja ļoti neitrālu pozīciju, kas bieži mani kaitina.

Tā nu vienu dienu jūlija sākumā man atnāca sms par to, ka man jāatsūta nauda, citādi ceļojums nenotiks. Pārsūtīju naudu un atpakaļceļa nebija. Tad sākās mans overthinking next level. Skatījos laika ziņas un Spānijā ir >+40°C, bet Galīsijas novadā (reģionā) pārsvarā ir lietains laiks. Tie, kas mani pazīst zina, ka nekas mani tā nebiedē, kā aukstums un slapjums, tās ir manas bailes braucot jebkur jebkad, jo kā Madara samirkst un ir aukstumā tā klāt ir iesnas ar 37°C neciešamo ķermeņa temperatūru. Tāpat mēnesi iepriekš biju 30 km pārgājienā Liepājas pusē, dabūju 3 ūdenstulznas, kuras joprojām nebija kārtīgi sadzijušas, tās arī negribējās atkal "uzražot".Visādus BET izdomāju gaidot to dienu. Tā sastresojos pirms katra brauciena, baidoties kaut ko nepaņemt, paņemot daudz par daudz, un dienas pirms brauciena uzsitu sev temperatūru, nu tā - profilaksei, kā parasti. Chill out Madar' - bet es nemāku.

Protams, dienas pirms brauciena skraidīju pa veikaliem domājot, ka man ir jānopērk kaut kas pārgājienam,. Pirms pārgājiena biju sapulcē, kur mums iedeva lapu ar plānu un

IETEICAMO -

rieksti, šokolādes, žāvēti augļi, ko grauzt pa ceļam, enerģijai;

paņemt līdzi tabletes Isostar, ko jauc ar ūdeni, kas dod enerģiju;

sākt staigāt pirms ceļojuma;

laika apstākļiem piemēroti apavi (sandeles), botas kas nelaiž cauri ūdeni (goretex);

pārgājiena zeķes (sintētiskas), kas ātri žūst, neļauj kājai sasvīst;

krekli, jakas (īpaši, kas nelaiž cauri ūdeni, ja lietus; elpojošs lai nesvīstu);

bikses (ne džinsa, ne kokvilnas, lai ātri žūst);

saulesbriles;

mugursoma;

mikrošķiedras dvielis;

cepure;

nūjas, ja gribas un ja ir saliekamas (jo lidojām);

plāksteri.

No tā visa tas, ko es nopirku bija -

Laima šokolāde magone,

Riekstu maisījums (Rimi),

Isostar (0,99 eur Rimi 25ml viena deva),

Sandeles (22 eur. Sportsdirect),

Botas ikdienas (39 eur. ZeroSportOutlet),

Pārgājiena zeķes (2 pāri 12 eur. Sportsdirect),

Garais džemperis (20 eur Outlet Domina),

Sporta krūšturis (25 eur. Sportsdirect),

Šorti (20 eur. Sportsdirect),

Saulesbrilles (~15 eur. ALDO),

cepure (nezinu, oma random nopirka gan jau tirgū),

plāksteri 7,99 eur. (compeed tulznu plāksteri) + 1,99 eur. (ādu mīkstinošie plāksteri) sauļošanās krēms spf50 5,39 eur.

Gerimax enerģijas tabletes 5,75 eur.

Ūdens pudele (6,49 cenuklubs.lv Alfā)

Higiēnas preces

= aptuveni +/- 190 eur.

Kas no tā visa noderēja? Laimas šokolādi nēsāju katru dienu somā, pēdējā dienā to uzdāvināju vienai meitenei no Barselonas. Riekstus apēdu, jo vajadzēja, nevis gribējās, Isostar šķidrumu atvedu mājās, Sandeles vilku katru dienu, pārgājiena zeķes vilku katru dienu (vakaros mazgāju),

ikdienas botas vilku tikai pilsētās, jo novēroju, ka no sandelēm man nav nevienas tulznas, bet pārējām gājējām ejot ar botām bija.

Garo sporta džemperi vilku izejot no rītiem, kad vēsāks, šortus vilku katru dienu, saulesbrilles uzvilku dažreiz, cepuri uzvilku dažreiz.

Parastos plāksterus liku pirmās dienas ar domu lai nenoberž, bet pēc 3. dienas vairs neliku jo domāju, ka tērēju tos bezjēdzīgi, ja noberzīs tad būs jāpērk jauni, jo vairs nebūs. Nevienu no nopirktajām paciņām tā arī neatvēru. Sauļošanās krēmu uzliku vienreiz, īpaši nenosauļojos tāpat.

Ūdens pudele varēja arī nebūt.

Higiēnas preces bija vajadzīgas. :)
Telefonā ieliku kameras atmiņu, lai vairāk vietas, jo fotoaparāts palika mājās. Atbraucu mājās ar 807 attēliem no kuriem dažus redzēsiet te.

17.07 cēlos agri jau 4 no rīta, lai dotos uz lidostu, lidostā ierados pirmā no visiem, pagāja stunda, aizvien vairāki no ceļabiedriem pievienojās, bet pasniedzēja aizgulējās, saņēmām biļetes pie kasēm un devāmies cauri drošības vārtiem, pie iekāpšanas lidmašīnā mums pievienojās arī Himena. 6.30 - 7.30 Lidojums Rīga - Frankfurte, Lidmašīna pustukša, varu savā rindā izsēsties pa visam 3 sēdvietām.

Lufhansā todien bija notikusi kāda kļūme ar ēdiena piegādi, kas bija aizkavējusies, tādēļ lidojot uz Frankfurti mums iedeva tikai šokolādes batoniņus pusdienās, bet nākošajā savienotajā lidojumā uz Madridi (9.35.- 12.05) saņēmām garšīgas pusdienas, kas iekļautas lidmašīnas biļetē (pirmo reizi ēdu lidmašīnā silto ēdienu)