Čau,
Te atkal es ar savu stāstu.
Mans TO GO saraksts protams ir garš, bet dažas no šī brīža manām TOP vietām ir - Polijas Tatri, Portugāles Madeiras sala, Jordānija, Šri Lanka, Kambodža... aj, vispār daudz..
Kopumā šis gads man ir bijis ļoti raibs.
Gada sākumā martā kopā ar Kasparu (manu draugu) devāmies uz Stokholmu,
tad maijā biju praksē Čehijā, tas paturpinājās ar divām nedēļām projektā Islandē
un vasarā biju Spānijā, Sv. Jēkaba pārgājienā uz Satiago de Compostela pilsētu.
tad maijā biju praksē Čehijā, tas paturpinājās ar divām nedēļām projektā Islandē
un vasarā biju Spānijā, Sv. Jēkaba pārgājienā uz Satiago de Compostela pilsētu.
Augustā drauga ģimenes braucienā devāmies uz Viļņu,
bet oktobrī devos projektā uz Igauniju, Tallinu.
bet oktobrī devos projektā uz Igauniju, Tallinu.
Gribēju mazliet paskaidrot to, kādēļ tik daudz ceļoju.
Varbūt kādam citam tas nav daudz, un mani galamērķi nav nekas īpašs, bet tās ir manas šī brīža iespējas.
Šī brīža manas izvēles ir kritušas par labu ceļošanai.
Šī brīža manas izvēles ir kritušas par labu ceļošanai.
Godīgi sakot, uzskatu, ka ceļot var jebkurš, neatkarīgi no visādām atrunām un apstākļiem.
Kopumā uzskatu, ka apstākļi kuros esam sevi ielikuši... paši vainīgi.
Man ir 23 gadi, dzīvoju valsts galvaspilsētā, strādaju pusslodzes darbu, mācos klātienē Latvijas Universitātē, kā nākas, ka man ir līdzekļi un laiks, lai ceļotu? - Pati sev dažreiz to jautāju.
Daži no maniem paņēmieniem (dabīgi izveidotajiem) jau kopš sevi atceros ir dzīvot pieticīgi.
Es nepērku jaunas drēbes, ja man tādas kristiski nevajag,
apavus, ja iepriekšejie nav tik novalkāti, ka kauns,
man nav dārgas rotaslietas, simts tehnoloģijas, un es katru mēnesi nelieku skropstas vai manikīru (laikam to pēdējo reizi darīju vidusskolas izlaidumā)
apavus, ja iepriekšejie nav tik novalkāti, ka kauns,
man nav dārgas rotaslietas, simts tehnoloģijas, un es katru mēnesi nelieku skropstas vai manikīru (laikam to pēdējo reizi darīju vidusskolas izlaidumā)
Es cenšos pieturēties pie pamatiem, lai gan šajā patēratāju laikmetā, tas ir emocionāli grūti, jo gribas dzīvot atsevišķi no vecākiem, pašas nopirktā dzīvokī, pašas iekārtotā (īpaši ka katru dienu sēžu pintrestā un sapņoju par skaistu dzīvesvidi), pašas uzturētā,
gribas privāto auto, gribas dārzu, gribas suni, gribas superjaudīgu datoru, gribas jaunākās fotokameras, gribas jaunākās programmatūras, gribas iemācīties montēt foto un video, gribas atsākt iet uz dejām, gribas instagramu ar 10000 sekotājiem.. tāds tas laikmets.
gribas privāto auto, gribas dārzu, gribas suni, gribas superjaudīgu datoru, gribas jaunākās fotokameras, gribas jaunākās programmatūras, gribas iemācīties montēt foto un video, gribas atsākt iet uz dejām, gribas instagramu ar 10000 sekotājiem.. tāds tas laikmets.
Ja tā atskatos atpakaļ, man tā ir bijis vienmēr, esmu vēlējusies veselu kaudzi lietu, bet attapos vienmēr ar mazumiņu, tāpat arī draudzībās, man apkārt ir bijuši dažādi cilvēki, kuru talantu un pārticības dēļ ir bijusi skaudība.
Nekas, esmu šeit un tagad ar to situāciju un apsktākļiem, ko esmu pati sev radījusi.
Nekas, esmu šeit un tagad ar to situāciju un apsktākļiem, ko esmu pati sev radījusi.
Ļoti atklāti varu tev izstāstīt savu ikdienu -
Pirmdiena līdz trešdiena man ir darbs 9.00 - 18.00 pie datora pa telefonu pārdodot preci.
Ceturtdiena un piektdiena man ir universitāte, maģistratūra.
Sestdiena svētdiena, parasti man ir mājas darbu un universitātes darbu darīšana, pa retam kāda pastaiga, kino vai ...kas cits.. dažreiz šīs brīvās dienas ir superdepresīvas un nomāktas, jo garlaicīgas.
Es dzīvoju kopā ar saviem vecvecākiem, 3 istabu dzīvoklī,
kur manos ikdienas pienākumos ietilpst dzīvokļa uzturēšana kārtībā,
komunālos maksājumus nemaksāju,
pildu tikai grāmatveža un interneta, televīzijas maksātāja lomu.
Par ēdienu arī nerūpējos, to man sagatavo un iedod līdzi uz darbu.
Attiecībās ar savu draugu ir reizes, kad viņš man kaut ko nopērk, aizved mani uz restorānu vai kino.
kur manos ikdienas pienākumos ietilpst dzīvokļa uzturēšana kārtībā,
komunālos maksājumus nemaksāju,
pildu tikai grāmatveža un interneta, televīzijas maksātāja lomu.
Par ēdienu arī nerūpējos, to man sagatavo un iedod līdzi uz darbu.
Attiecībās ar savu draugu ir reizes, kad viņš man kaut ko nopērk, aizved mani uz restorānu vai kino.
Varbūt kāds nodomās - o, laimīgā, kāda izlepusi vai kā citādi, bet katrā ģimenē ir citādi,
un mums tas ir normāli, mani vecvecāki neizdara uz mani spiedienu un nepieprasa no manis neko,
lai gan ir bijušas reizes kad pati uzstāju kaut ko apmaksāt.
Tas vienkārši notiek dabiski, bez aizspriedumiem.
Es katru mēnesi atlieku 100 eur ceļošanai, vienīgie citi mani ikmēneša izdevumi ir - sabiedriskais transports (max 16 eur/mēn), ēdiens (tad kad neņemu no mājām līdzi), drēbes, ārsti, izklaides.
Cik vien atceros sevi, es ļoti labi esmu spējusi izmantot savus apstākļus un krāt.
Katrā laika posmā mana krāšanas tehnika ir bijusi citāda,
šobrīd man ir aploksne, uz kuras rakstīti krāšanas noteikumi.
Tā nu es krāju, tā nu es braucu.
Katrā laika posmā mana krāšanas tehnika ir bijusi citāda,
šobrīd man ir aploksne, uz kuras rakstīti krāšanas noteikumi.
Tā nu es krāju, tā nu es braucu.
Es gribēju tikai pateikt, ka tas, ko tu vari atļauties darīt ir vienīgi atkarīgs no tevis.
Es kā savu prioritāti savos 20+ gados esmu nostādījusi ceļošanu,
nevis ģimeni, nevis karjeru, tas ir pavisam vienkārši, izvēlies, ko tu vēlies katrā dzīves posmā!
nevis ģimeni, nevis karjeru, tas ir pavisam vienkārši, izvēlies, ko tu vēlies katrā dzīves posmā!
Grūtākais ir nonākt līdz savai pārliecībai, jo no malas tevi visu laiku atrunās, visu laiku mēģinās pārliecināt par citu, tu mūždien skatīsies uz citiem - kā citi.. man tā ir, bet es cenšos palikt pie sava. Arī man vecvecāki nav sajūsmā par to, ka es braukāju, bet šobrīd man vienkārši patīk nebūt mājās!
Es nestāstīju šoreiz dzīļu, garīgu, emocionālu stāstu par to ko man nozīmē ceļošana, jo godīgi sakot tāda iemesla nav. Es braucu, jo varu.
Tur nav ko skaust, tu arī vari. :)
Tur nav ko skaust, tu arī vari. :)
2016.gads. Bosnija un Hercegovina
Mani personīgie ieteikumi:
- Apskaties uz saviem PAMATA izdevumiem, kā tu tos vari mainīt?
Mūsdienu ekonomikā un tirgū tu vari atrast lētāku elektrības piegādātāju (tet, enefit, balcom u.c.), izvēlēties, kur deklerēties (atkritumu apsaimniekošana x cilvēku skaits dzīvoklī), izvēlēties kur dzīvot, izvēlēties ar ko kopā dzīvot - vecākiem, draugiem, kojās u.c.
izvēlēties interneta/tv pieslēgumu, vai atteikties no tā vispār. Tu vari izveidot tik daudz kombinācijas?!? - Apskaties uz saviem PAPILDUS izdevumiem. Cik bieži un kur tu ej. Man palīdz VID čeku loterija, caur mani visu laiku iziet otreizēji čeki vēlreiz.
Izdomā vai tev vajag iet pie friziera, katru mēnesi, ja mājās tev kāds var apgriest galus, vai tev vajag iet taisīt nagus, tīrīt seju utt. - Apskati vai tas darbs, ko dari ienes tev nepieciešamo - piemēram, es speciāli nestrādāju pilnas slodzes darbu, jo tendence cilvēkos ir tāda, ka ja tu vairāk saņem - tu vairāk tērē un atļaujies, bet kāpēc?
Ja tev ir iespēja, strāda mazāk un iemācies rīkoties ar mazāk līdzekļiem, tad kad esi to apguvis, strādā vairāk, bet neko nemaini. Tāda ir mana loģika/ stratēģija.
Idejiski kā biežāk ceļot: matemātika ir vienkārša, es pieņemu, ka man ir nepieciešami aptuveni 400 eur, tātad es tos varu sakrāt pa 4 mēnešiem un braukt 5. mēnesī + dzīvot uz 5. mēneša algas daļas.
P.S. es jau kopš sevi atceros interesējos par minimālismu, un uzskatu ka tā garā arī tiku audzināta, varbūt tāpēc skatoties youtube video par to man dažreiz tas šķiet apsurdi, bet ir tā vērts apskatīties, iesaku! :)
-Madara
